Itālija martā

Gribētos teikt, ka Itālija vienmēr ir labs galamērķis ceļojumam. Kādēļ labs? Jo Itālija ir ļoti dažāda, no pastkartīšu skatu Toskānas, vēsturiski nozīmīgās Romas līdz multikulturālajai Milānai, kas ir tik ļoti dažāda, ka pat grūti teikt, ka pilsētai ir savs es. Īstenībā šis ceļojums ir ļoti gaidīts, lidot uz Itāliju jau bija plānā 2020. gadā, bet tad pandēmija atcēla visu iespējamo, tai skaitā mūsu ceļojumu plānus 2020. gadam…

13.marts

Ierodamies Rīgas lidostā agri no rīta, jo jau pusastoņos ir lidojums. Beidzot! Vispār jau sākotnēji plānots bija lidot 15.martā, bet saistībā ar lidojuma atcelšanu šajā datumā (par šo faktu airBaltic neinformēja un veiksmīgas ziņkāres vadīts, ieejot airBaltic profilā, uzzināju, ka ir jāizvēlas cits izlidošanas datums) uz Itāliju lidojam divas dienas ātrāk, tas der. Lidojums turp ar jau minēto airBaltic uz Malpensas lidostu, turp ceļš bez starpgadījumiem, mierīgs un ar skatu uz kalniem, kā medusmaize man.

Nolaižamies Itālijā un ir silts, forši silts, saule spīd un ir jūtams pavasaris. Lidosta nav liela un nodotais čemodāns nav jāgaida pārāk ilgi, parasti lidojam tikai ar rokas bagāžu, taču šoreiz, kā nekā, lidojam uz nedēļu uz Itāliju un ir vēlmi atvest atpakaļ itāļu gardumus. Izejot no lidostas ir mazliet klasiskais Itālijas bardaks, kas mijas ar cigarešu dūmiem visapkārt, skaidrs, esam taču Itālijā un šķiet, ka šī ir lieta, kas nekad nemainīsies - smēķēšana visur, kur tas nav aizliegts. Atrodam savu autobusu, kas ved uz Milānu jeb precīzāk uz Milānas centrālo staciju, pavadām aptuveni stundu ceļā un esam pavasarīgajā Milānā. Pilsētā mūs sagaida Lindas tante Ilze, kas šobrīd dzīvo Milānā (pie Ilzes vari vērsties sociālo mediju stratēģijas jautājumos). Ilze ir ;loti uzņēmīga un jaunu ideju pilna un šogad pavasarī atvērusi savu omulīgo vietu Milānā - june collective, ko dosimies apmeklēt nākajā Itālijas vizītē. Dodamies nesteidzīgā gaitā uz vietu, kur mitināsimies tuvākās dienas un sajutīsimies mazliet it kā dzīvotu Milānā.

Pēc tam, kad noliktas mantas, var doties uz centru, uzmest aci pāris must see vietām un ļauties brīvdienu sākumam. Metro un sabiedrisko transportu Milānā īsti neizmantosim, tā vietā priekšroku dodam īres velosipēdiem (pēc Ilzes kā vietējās ieteikuma, izvēlējāmies bikeMi, no lietošanas viedokļa forši, lietotnē atzīmē nepieciešamo abonēšanas ilgumu, veic samaksu un katra brauciena pirmās 30 minūtes bez maksas, pēc tam 50 centi par katru nākamo pusstundu). izvēlēto velosipēdu paņemšanas/nodošanas punkti atrodami pa visu Milānu un pārsvarā tie tieši atrodami pie tūrisma objektiem. Izbraukājam Milānas centru krustu šķērsu un uz brīdi noparkojamies Piazza Sant'Alessandro, kluss laukums blakus baznīcai, kur ir gana vietas, lai kādā no tām piesēstu uz kokteili vai kādu uzkodu. Pirmo dienu Milānā noslēdzam ar vakariņām kopā ar Ilzes ģimeni.

14.marts

Rītu iesākam ar došanos brokastīs uz Loste Café. Lieliskās svaigi ceptās maizītes un April kafija ir tieši tas, kas nepieciešams, lai lieliski sāktu savu dienu Milānā.

Viena no lietām, kas noteikti esot jāizdara Milānā - pastaiga pa Milānas doma jumtu. No savas puses mazliet skeptiski skatījos par šo tūristu piedzīvojumu, taču, lai arī cena sākas no 15 eiro, tas ir tā vērts. Pirmkārt - tāpēc, ka reti kur ir šāda iespēja ir un kas zina, kad nākamo reizi sanāks nokļūt Milānā. Otrkārt - skati no doma jumta ir tā vērti.

Savas pāris stundas var ieplānot doma jumta pastaigai kopā ar iekšpuses apmeklējumu. Interjers tikpat iespaidīgs kā doma ārpuse, sajūta iekšpusē ir īpaša, apkārt būves varenība, kas mijās ar svētvietas noskaņu. Laiks paskrējis doma apmeklējumam strauji un jādodas pusdienu meklējumos.

Izvēlamies ieturēties Salsamenteria di Parma - vietā, kur ir gana daudz vietējo un tā vienmēr ir laba pazīme ēšanas vietas izvēlē. Itāliska ēdienkarte un forša atmosfēra ar labu apkalpošanu.

Tā kā šī ir noslēdzošā diena Milānā un jau rīt jādodas Komo ezera virzienā, tad jādodas vēl izpētīt pilsētu. Izmetam līkumu pa Brera rajonu, ko reizēm dēvējot par Milānas Monmartru. Breras ieliņas ir kā stereotipiskā Itālijā, kopumā rajons ir bohēmisks un pilns ar mazām galerijām, veikaliņiem un kas patīkami - nav pārpildīts ar tūristiem.

Turpinām ar došanos uz Castello Sforzesco un Sempiones parku. Parka ezerā mītot arī bruņurupuči, taču šajā reizē tie tur nav sastopami, parka galā atrodas arka, ko arī apskatām un pēc tam dodamies uz Piazza Gae Aulenti un apskatīt turpat netālu esošās zaļās mājas (ne krāsas ziņā, bet tie ir kā vertikāli parki, jo pašu māju balkoni noaudzēti ar dažāda veida augiem un uz kopējā pilsētas betona fona, šīs mājas izceļas).

Un kā tad bez gelato Itālijā… Gelaterijas var atrast gandrīz uz katra stūra, bet mums pa ceļa ir Gelateria Concordia Milano, ko izvēlas arī vietējie. Dienas noslēgumā dodamies apskatīties flamingo, kas savā nodabā klīst kāda privātīpašuma teritorijā, flamingo tur ir daudz un to būšana Milānas vidienē aplieciena to cik Milāna var būt dažāda un pārsteigumiem bagāta.

15.marts

Šajā dienā dodamies uz Milānas Bergamo lidostu, lai Sixt auto nomā paņemtu noīrēto auto uz divām diennaktīm. Lai nokļūtu lidostā izmantojam autobusu, kas attiet no Milānas centrālās stacijas. Ja vienā pusē stacijai piestāj autobusi, kas dodas uz Milānas Malpensas lidostu, tad otrpus - var atrast autobusus, kas kursē no un uz Bergamo lidostu.

Bergamo lidosta nav īpaši liela un ātri vien atrodam mūsu Sixt auto nomu, kur, mums par pārsteigumu, tiekam pie Fiat 500 kabrioleta, kas atrīkots ar hibrīddzinēju. Pirms tam jau esam runājuši, ka tas būtu ļoti itāliski, esot šajā ceļojumā, braukt pa Itāliju ar mazo Fiat un vēl foršāk, ja kabrioletu. Laikam domas reizēm mēdz materializēties. Kā jau nomas auto un it īpaši Itālijā esošam nomas auto, tad arī šim ir savi nobrāzumi. Gan saņemot, gan atdodot auto, noteikti iesaku, tos visos sabildēt un safilmēt auto, vēlams šo materiālu vēl pāris mēnešus nedzēst, lai gadījumā, ja rodas kāda neērta situācija ar nomas kompāniju par auto lietošanas laikā radušiem defektiem, varētu pierādīt, kas un kā bijis saņemot un nododot auto. Mūsu nomas gadījumā, pašā auto nomā lūdza sabildēt un sarakstīt e-pasta vēstulē visus defektus, ko atrodam, iespējams, ka paši vēl nebija paspējuši piefiksēt auto stāvokli pēc iepriekšējās nomas.

Pēc aptuveni divarpus stundu brauciena, nonākam mūsu rezervētajā naktsmītnē šai naktij - B&B Vista Lago, kas atrodas blakus Komo pilsētai un no mūsu istabas paveras skats uz Komo ezeru un kalniem. Lai arī pēcpusdiena ir apmākusies, tāpat iespējams saprast, ka skats būs tā vērts. Izvēlējāmies šo vietu dēļ skata, kas paverās no naktsmītnes, pašā numuriņa vizuālā izskata un, protams, to apvienojot ar cenu par nakti. Kā jau Itālijā, tad papildus maksai par palikšanu, uz vietas veicām tūrisma apmaksu - 2 EUR par personu. Naktsmītnē ir pieejama bezmaksas auto stāvvieta, no rīta bezmaksas kafija, ko baudīt, skatoties uz brīnišķīgo skatu no numuriņa terases.

Tālāk dodamies izpētīt pašu Komo pilsētu un nelielā pārtikas iepirkšanā uz Carrefour, kur sapērkam sieru, gaļu dažādus citus itāļu gardumus vakariņām un nākamās dienas braucienam. Esam nesezonā un vakarā Komo pilsēta nav cilvēku pārbāzta, iespējams, ka to ietekmē arī šajā vakarā notiekošā spēle pilsētas stadionā. Pastaigā pa pilsētu, aizejam līdz laivu piestātnei, izstaigājam tuvumā esošo Giardini a Lago parku, vecpilsētas mazās ieliņas un noslēgumā aplūkojam izgaismoto Cattedrale di Santa Maria Assunta.

16.marts

Brokastu kafija, vingrošanas treniņš un laiks doties ceļā. Plānā atbraukt Komo ezeru, lai dienas beigās nokļūtu Abbadia Lariana, kur rezervēta nākamā naktsmītne. Dosimies pa Komo ezera rietumu krastu no dienvidiem uz ziemeļiem un tad pa otru krastu atpakaļ lejup. Dienas pirmā vieta paredzēta Mennagio. Ceļš līdz šai pilsētai gan paņem ilgāku laiku kā plānots, jo tiek veikti remontdarbi uz ceļa, kas ved gar pašu Komo ezeru un tādēļ mazliet mums tiek laupīti skati, kas pavērtos, ja brauktu šo ceļa posmu. Waze mūs izved caur kalniem, no Aregno pilsētiņas, dodoties Lugano ezera virzienā. Pa ceļam maziem ciematiņi un serpentīni, ar ko nomas mazais Fiat gana labi tiek galā. No Lugano ezera līdz pirmajam gala mērķim Mennagio gan ir līdzenāks un plašāks ceļš.

Kad nonākam galamērķī, jāizmanto iespēja doties braucienā ar kuģīti pa Komo ezeru. Kuģu satiksme ir bieža un katru stundu vairāki kuģīši attiet no Menagio uz Bellagio un Varena piestātnēm. Sagaidām savu kuģīti un dodamies uz Bellagio.

Kā jau visas vietas ap Komo ezeru, arī šeit ir itāliskais šarms ar dzeltenīgajām mājām, taču Bellagio īpaša ar savām villām un to, ka šo vietu izvēlējušās daudz slavenības, lai iegādātos savus nekustamos īpašumus. Pastaigājam pa mazajām šarmantajām ieliņām, apēdot kārtējo gelato. Pirms došanās uz kuģīti, ieturam maltīti Bar Ristorante Vecchio Borgo, vienā no daudzajām tūristu ēdināšanas vietām, kas īpaši neizceļās ar ko īpašu, bet pastai un picai nekādas vainas. Kuģītis atpakaļ ceļā uz Mennagio piestāj Varena un tad mums nepieciešamajā Mennagio. Pa ceļam no kuģīša paveras ļoti labi skati un ja ir iespējams, tad esot Komo ezera tuvumā, iesakām izbraukt pa ezeru, lai redzēto tā apkārtni no cita skata.

Tālāk mūsu ceļš ved gar Komo ezera malu, ļaujot baudīt skatus, kas liek iesaukties sajūsmā par skaistumu, kas paveras apkārt. Komo ezera ziemeļu galā vairs nav tik daudz kalnu un tur esošajās pilsētiņās arhitektūra ir pelēcīgāka, dienvidu pusē ezeram noteikti ir izteikti itāliskāka atmosfēra. Austrumu puses ceļu gar ezeru mērojam pa lielāku šoseju un ātri vien nokļūstam mūsu naktsmītnes pilsētā Abbadia Lariana, kur paliekam Park Hotel Abbadia. Lai arī apzināti bijušām izvēlējušies vienu īpašāku un otru vienkāršāku naktsmītni, šī vieta mazliet lika vilties, bildēs izskatās daudz labāk kā ir patiesībā, vienu nakti pārlaist var…

Lai vēl pabaudītu Komo ezera apkārtni, vakarpusē dodamies uz Leko pilsētu, jo šis ir pēdējais vakars šajā ceļojumā Itālijā. Šai pilsētai nav Komo šarma, tā ir industriālāka un modernāka, bet tik un tā saglabā savu devu Itālijas.

17.marts

Un tā pienākusi noslēdzošā ceļojuma diena Itālijā. Šodien atliek tik pieveikt ceļu līdz Bergamo lidostai un sagaidīt mājup vedošo lidmašīnu. Tā kā lidojums ir tikai pēcpusdienā, iegriežamies arī pašā Begamo pilsētiņā, par kuru bieži vien dzirdēts vai turp ir vērts doties? Manuprāt, ir gan, protams, ir savs tūrisma piesitiens, bet ir iespējams atrast gana daudz vēsturiskā, ir gan mazās šaurās ieliņas ar bruģi, kāpnes, jo pilsētas viena daļa atrodas kalnā, no kura paveras skats pār visu pilsētu. Noslēdzošo Itālijas maltīti ieturam vietējā beķerejā Liento, pēc visa spriežot gana iecienīta vieta vietējo vidū un arī garšas/cenas ziņā laba izvēle.

Divdesmit minūšu brauciens un nododam mūsu nomas auto atpakaļ auto nomā, lai tālāk dotos gaidīt lidmašīnu. Paldies, Itālija, tu esi forša! Tiekamies nākamreiz!